Vieglo valodu apgūst attālināti

Mūsdienu realitāte aizvien aktīvāk pieprasa prasmes un zināšanas, lai spētu vadīt apmācības ne tikai klātienē, bet arī attālināti. Valstī noteiktie ierobežojumi saistībā ar pandēmiju diemžēl likusi pāriet uz attālināto apmācību formu. Tas, neapšaubāmi, prasa papildu ieguldījumu no pasniedzēja puses, jo nepieciešams pārdomāt praktiskos uzdevumus, lai panāktu visu neklātienes apmācību dalībnieku iesaisti.
Tomēr pieredze rāda, ka arī šāda apmācību forma var veiksmīgi darboties, ja vien, no vienas puses, ir pārdomāti sagatavoti teorētiskie un praktiskie darba materiāli, bet, no otras puse, apmācību dalībnieki ir patiesi ieinteresēti apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

Oktobrī tiekamies jau ar ceturto valsts iestāžu darbinieku grupu, kas apgūst vieglās valodas pamatprincipus, izmantojot vieglās valodas vadlīnijas, kas izstrādātas projekta “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā” ietvaros.

Apmācība vēl vienai grupai plānota novembra vidū.
#NVOfonds2021
21.10.2021.

Turpinām vieglās valodas apmācības valsts pārvaldei

Kad ilgu laiku visas tikšanās, konferences un apmācības notiek attālināti, klātienes pasākums kļūst par īstiem svētkiem!
Ļoti veiksmīgas klātienes apmācības septembra beigās novadījām valsts iestāžu darbiniekiem, turpinot projektā “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā” aizsākto sadarbību ar Valsts kanceleju. Tā bija jau otrā valsts iestāžu darbinieku grupa, un darbs klātienē ļāva mums visiem gan veidot diskusiju par pieejamu informāciju, gan ļoti ražīgi pastrādāt pie mājas lapu tekstu pārveides vieglajā valodā.

#NVOfonds2021
29.09.2021

Nepieejama komunikācija ar sabiedrību ne tikai Latvijā

Lai uzlabotu valsts iestāžu mājas lapās esošās informācijas pieejamibu, šogad realizējam projektu “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā”. Projekta  mērķis ir veidot sapratni par vieglās valodas nozīmīgumu pieejamas informācijas nodrošināšanā.  Taču, izrādās, nevajadzīgi sarežģīta komunikācija ar sabiedrību ir ne tikai Latvijā.

Nīderlandes valdības aģentūras arī  sūta sarežģītus tekstus saviem iedzīvotājiem par visdažādākajiem jautājumiem. 62% gadījumu informācija ir grūti saprotama mazāk izglītotiem lasītājiem, tā ir nepieejama arī cilvēkiem ar uztveres traucējumiem.  Teksti ir pārāk gari un nesaprotami. Lasītāji atzīst, ka tie rada lielu stresu.

Par to  liecina Utrehtas Universitātes (UU) un Arnhema Neimegena Lietišķo zinātņu universitātes (HAN) šī gada pētījums, kas veikts Iekšlietu ministrijas un Valodu institūta uzdevumā. Pētījums ir daļa no Direct Clear programmas, kuras mērķis ir padarīt valdības tekstus saprotamus ikvienam.

Pētījumā tika izmantoti 140 teksti, kas paredzēti cilvēkiem parādu konsultāciju procesā. Teksti nejauši atlasīti 14 Nīderlandes pašvaldībās. Tās ir gan vēstules, gan teksti tīmekļa lapās, finanšu un juridiskie līgumi. Tekstu saprotamība tika pārbaudīta, izmantojot trīs dažādas metodes:

• automātiska teksta analīze;
• teksta ekspertu secinājumi balstīti uz vieglās valodas pamatprincipiem;
• aptauja iedzīvotājiem ar dažādiem izglītības līmeņiem un uztveres traucējumiem.

Automātiska tekstu analīze

Automātiskajā analīzē teksti tika sadalīti četros grūtību līmeņos. Tikai 1. līmenī valodas lietojums ir saprotams visiem Nīderlandes iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu izglītības un uztveres traucējumiem.

"Mēs redzam, ka 38% pētīto tekstu ir 1. līmenis. Gandrīz divas trešdaļas tekstu ir grūtāki nekā 1. līmenis. Valodas lietošana dažreiz ir daudz sarežģītāka. Teksti 4. līmenī ir nesaprotami pat augsti izglītotiem lasītājiem." , saka Henk Pander Maat. Teksts ir sarežģīts, ja tiek izmantoti nezināmi vārdi, un teikumi kompaktā veidā sniedz daudz informācijas. Automātiskā teksta analīzē dators norāda, kuri vārdi un teikumi ir pārāk sarežģīti.

Ekspertu analīze

Eksperti izmantojot kontroljautājumu, identificē problēmas, ar kurām lasītāji varētu saskarties lasot tekstus. Viņi norāda uz dažāda veida teksta problēmām, piemēram, sarežģītiem vārdiem, sarežģītiem teikumiem, nedraudzīgu tonis un neskaidriem virsrakstiem. Eksperti arī uzskata, ka teksti jāsūta tikai tad, ja tiem ir skaidrs mērķis, un ka tekstā būtu jāsniedz tikai tā informācija, kas nepieciešama konkrētā situācijā.

Lasītāju aptauja

Lasītāja aptaujā tika izskatīti pieci teksti ar 2. līmeņa grūtības pakāpi. Valodas lietojuma ziņā šiem tekstiem jābūt saprotamiem lasītājiem ar augstāku izglītību vai un mazākiem uztveres traucējumiem. Tomēr Bet teksti joprojām radīja daudzas problēmas, pat lasītājiem ar augstāko izglītību. Universitātes mediju dizaina pasniedzējs atzīst: "Daudzi cilvēki pārprot teksta vēstījumu vai šaubās, vai viņi to ir pareizi sapratuši. Teksti par parādu piedziņu izraisa ļoti spēcīgas emocijas, kuras nevar paredzēt ar automātisku teksta analīzi vai teksta ekspertu grupā. Daži teksti lasītājiem ir pārāk gari un tāpēc netiek lasīti vispār. Citi teksti rada lielu stresu, jo lasītājii nesaprot mērķi vai saturu un baidās, ka tekstā ir sliktas ziņas par viņu problēmām."

Ar visu pētījumu var iepazīties šeit: https://taalunie.org/publicaties/203/monitor-begrijpelijke-overheidsteksten

#NVOfonds2021
19.08.2021.

Veidojam sadarbību ar Valsts kanceleju

Maijā  no Valsts kancelejas saņēmām atbildi uz mūsu aģentūras sūtīto vēstuli un ielikām pamatus sadarbībai ar mērķi uzlabot valsts iestāžu tīmekļvietņu sniegtās informācijas pieejamību cilvēkiem ar informācijas uztveres grūtībām. Sadarbība notiek šogad uzsāktā projekta “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā” ietvaros. Projekts paredzēja saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm, skaidrojot informācijas pieejamības nozīmīgumu un kā nodrošināt informācijas pieejamību cilvēkiem ar informācijas pieejamības grūtībām, izmantojot vieglo valodu. Uzsāktās sadarbības ietvaros izveidojām apmācību programmu valsts iestāžu darbiniekiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar informācijas sagatavošanu un izplatīšanu. Jūnija beigās novadījām apmācības pirmajai Valsts kancelejas izveidotajai valsts iestāžu darbinieku grupai. Lai arī epidemioloģiskās situācijas dēļ apmācības notika attālināti, uzskatām tās par veiksmīgām. Valsts iestāžu darbiniekiem ir patiesa interese par to, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, veidojot viegli uztveramu, ikvienam saprotamu informāciju.
Nākamās apmācības plānojam rudenī. Paralēli gatavojam palīgmateriālu valsts iestāžu darbiniekiem – vadlīnijas par vieglās valodas pamatprincipu izmantošanu pieejamas informācijas veidošanai.

#NVOfonds2021
5. 07.2021.

Nesaprotama informācija = nepieejama informācija

Ja cilvēks nesaprot jautājumu, viņš nevar sniegt atbildi. Un tad atbilde kļūst par formalitāti. Ķeksīti, ko ievelk uz labu laimi. Reizēm tas var būt pat bīstami, it īpaši, ja runa ir par veselību.
Kā tas notiek praksēs, redzams šajā anketā. Tā jāaizpilda ikvienam, kurš vakcinējas pret Covid-19. Tātad anketa jāaizpilda gan strādājošajam, gan senioram, gan cilvēkam, kam latviešu nav dzimtā valoda. Diemžēl anketas jautājumi labi saprotami tikai medicīnas profesionāļiem, un tā ir viena no izplatītākajām kļūdām, ko valsts iestādes pieļauj komunikācijā ar iedzīvotājiem. Profesionāļu savstarpējā valoda ir saprotama tikai viņiem pašiem. Savukārt tiem, kam informācija ir gatavota, tā ir grūti uztverama. Tieši tāpēc vadlīnijās, kas šogad tiek gatavotas valsts iestāžu darbiniekiem par vieglās valodas pamatprincipiem, ir uzsvērts, ka komunikācija ar sabiedrību profesionālu terminu lietošana nav pieļaujama.
Vadlīnijas tiek gatavotas projekta “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā” ietvaros.

#NVOfonds2021
2.07.2021.