Vieglā valoda – saprotama informācija ikvienam

Irīna Meļņika

Valoda ir galvenais instruments, ar kura palīdzību cilvēki saprot pasauli, pieņem lēmumus un piedalās sabiedrības dzīvē. Tomēr ne visiem ikdienā lietotā valoda ir vienlīdz saprotama. Tāpēc aizvien vairāk aktualizējas informācijas piekļūstamības jautājumi, tostarp vieglās valodas lietojums.  

Vieglā valoda ir valodas forma, kas padara informāciju skaidru, pārskatāmu un viegli uztveramu un kas tiek apzināti veidota, domājot par cilvēku ar uztveres grūtībām vajadzībām. Vieglā valoda balstās uz konkrētiem pamatprincipiem: tajā izmanto īsākus teikumus, vienkāršus vārdus, loģisku secību un kārto rakstītu tekstu viegli pārskatāmā veidā. Vieglo valodu izmanto arī mutiskajā komunikācijā un var būt pat ļoti noderīga kientu apkalpošanā. Mutvārdu vieglajā valodā papildu uzmanība tiek pievērsta līdzdalības un dialoga veidošanai, neverbālajai komunikācijai, kā arī atgriezeniskās saites veidošanai. Tādējādi vieglā valoda nav mehāniska teksta vienkāršošana, bet gan pārdomāts pielāgojums, kas palīdz sarežģītu informāciju pasniegt saprotamā formā.

Vieglā valoda ir īpaši nepieciešama cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, psihosociāliem traucējumiem, cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām, cilvēkiem ar disleksiju, cilvēkiem ar autiska spektra traucējumiem, senioriem. Tāpat vieglā valoda ir noderīga cilvēkiem, kuri vēl tikai apgūst valodu. Tie var būt iebraucēji, ilgstoši citā valodas un kultūras vidē dzīvojoši cilvēki, kā arī cilvēki, kas ikdienā lieto citu saziņas valodu, piemēram, zīmju valodu. Patiesībā vieglā valoda var noderēt ikvienam, jo vienkāršs izteiksmes veids un pārskatāms teksta dizains palīdz daudz ātrāk atrast sev svarīgo informāciju, mazina pārpratumus un stresu.

Īpaši svarīga vieglās valodas izmantošana ir situācijās, kur cilvēkam jāpieņem būtiski lēmumi. Tie var būt veselības pakalpojumi, izglītība, valsts un pašvaldību iestāžu sniegtā informācija, vēlēšanu process, līgumi vai drošības norādījumi. Ja informācija šajās jomās nav saprotama, cilvēks var netīši pieņemt sev nelabvēlīgus lēmumus vai vispār atteikties no savām tiesībām. Tāpat būtiski veidot vienkāršu, viegli uztveramu informāciju sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Ir daudzi cilvēki, kas patstāvīgi nespēj “izburties cauri” sarežģītiem juridiskiem dokumentiem,  tādējādi var palīkt bez nepieciešamā atbalsta vai palīdzības. Šādas situācijas pastiprina nevienlīdzību un mazina cilvēku uzticēšanos sabiedrībai kopumā.

Ilgtermiņā vieglās valodas lietošana veicina cilvēku patstāvību, līdzdalību un uzticēšanos institūcijām. Sabiedrība kļūst iekļaujošāka, jo vairāk cilvēku spēj saprast, kas notiek apkārt, un aktīvi iesaistīties. Vieglā valoda arī samazina nepieciešamību pēc papildu skaidrojumiem un atbalsta, tādējādi taupot resursus.

Ikdienā mūsu valodu piesārņo gan profesionālais slengs, ko no pusvārda saprot tikai darba kolēģi, gan birokrātiskā valoda, kādā ar sabiedrību komunicē ierēdņi un politiķi. Jūtam arī citu valodu ietekmi, kas visbiežāk izpaužas kā aizgūti svešvārdi, - cilvēki mēdz tos lietot bez vajadzības un nereti pat bez izpratnes par patieso nozīmi. Tas padara informatīvo vidi  nevajadzīgi sarežģītu. Veidojot ieradumu  ārpus savas profesionālās vides izvēlēties vienkāršākus valodas izteiksmes līdzekļus, veidot teikumus īsākus, skaidrākus, aizstāt terminus un  svešvārdus ar īsākiem, ikdienišķākiem apzīmējumiem, palīdzam veidot savstarpējo saziņu veiksmīgāku. Redzot, ka sarunu biedram ir grūtības saprast sacīto, svarīgi saglabāt cieņpilnu attieksmi un paskaidrot lietas, kuras varētu būt grūti saprotamas. Dažreiz nepieciešams runāt lēnāk, ļaut sarunu biedram apdomāt atbildi, vēlreiz atkārtot būtiskāko informāciju. Šie viegli īstenojamie soļi var būtiski uzlabot saziņu ar cilvēkiem, kuriem sarežģīta valoda kļūst par nepārvaramu šķērsli.

Vieglās valodas attīstību Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus mērķtiecīgi veicina biedrība Vieglās valodas aģentūra. Tas dibinātāja Gunta Anča vieglās valodas ideju noskatīja Zviedrijā, uzreiz novērtējot, cik daudz no tās varētu iegūt cilvēki Latvijā. Par biedrības mērķi kļuva tādas sabiedrības veidošana, kurā informācija ir piekļūstama ikvienam neatkarīgi no spējām, izglītības vai pieredzes.

Lai sasniegtu šos mērķus, biedrība apmāca valsts iestāžu, pašvaldību un organizāciju darbiniekus rakstīt saprotamus tekstus. Tā veido mācību materiālus un piedalās starptautiskos projektos par piekļūstamu informāciju. Katru gadu maijā biedrība rīko Vieglās valodas mēnesi, kura laikā notiek lekcijas, vieglās valodas lasījumi, diskusijas un citi pasākumi par saprotamu saziņu. Tāpat biedrība piedalās Vieglās valodas konkursa organizēšanā, kas veicina jaunu oriģinālliteratūras darbu radīšanu vieglajā valodā. Rezultāts - grāmatas, informatīvi materiāli, tīmekļvietņu teksti, muzeju audio gidi vieglajā valodā. Tie ir universāli materiāli, ko var izmantot gan pieauguši ar uztveres grūtībām, gan seniori un ģimenes ar bērniem. Piemēram, ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā var noderēt literatūras klasikas tulkojumi vieglajā valodā, kuros teksts ir īsāks, izteiksme vienkāršāka, daudz paskaidrojumu un ilustrāciju, kas palīdz uztvert tekstu. Šajā jomā daudz paveikuši biedrības kolēģi informācijas pielāgošanas jomā – Latvijas Neredzīgo bibliotēka, kuras izdevumus var meklēt bibliotēkās.

Šobrīd Latvijā pietrūkst valsts atbalsta un regulējuma vieglās valodas lietojumam, taču aizvien vairāk cilvēku saprot: informācija nav privilēģija tikai dažiem, bet gan saprotams un pieejams resurss ikvienam. Un tas ļauj cerēt, ka spēsim izveidot patiesi iekļaujošu sabiedrību.

Literatūra vieglajā valodā nav otršķirīga

Boarve Konsult AB

Piekļuve literatūrai un citām kultūras formām ir cilvēktiesības. Taču šīs tiesības šodien tiek liegtas daudziem cilvēkiem. Iemesli bieži ir šķēršļi, par kuriem kultūras veidotāji nemaz nezina. Viens no lielākajiem šķēršļiem daudziem ir tas, ka nav pieejama literatūra vieglajā valodā.

Daudziem ir vāja lasītprasme
57 % pieaugušo vecumā no 16 līdz 65 gadiem nav labi lasītāji.
26 % ir ļoti zema lasītprasme.

Tādi ir jaunākās PIAAC aptaujas rezultāti. PIAAC nozīmē “Programma pieaugušo kompetenču starptautiskajam novērtējumam”. Tā ir aptauja par pieaugušo lasītprasmi, rēķināšanas prasmēm un problēmu risināšanas spējām. Tā tika veikta 2022.–2023. gadā 31 OECD valstī.

PAGE projekts vēlas veicināt izpratni par to, kā padarīt literatūru pieejamāku lasītājiem, kuriem ir grūtības ar lasīšanu. Projekta mērķa grupa ir jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem. To cilvēku skaits, kuriem ir grūti lasīt grāmatas, šajā grupā ir daudz lielāks nekā vidēji PIAAC aptaujā. Šiem lasītājiem ir vajadzīga literatūra ar pieaugušo saturu un, bet vienkāršākā valodā.

Grāmatas vieglajā valodā ir literatūra
Par vieglās valodas literatūru pastāv daudz maldīgu priekšstatu. Šādas grāmatas bieži tiek sauktas par bērnu grāmatām vai otršķirīgu literatūru. Tā nav taisnība. Labi uzrakstīts vieglās valodas romāns var būt tikpat labs, iedvesmojošs un interesants kā jebkurš cits romāns. Bet ar ko šāds romāns atšķiras no parasta romāna? Īsā atbilde ir – saturs, valoda un izkārtojums.

Vieglās valodas grāmatās stāsts parasti tiek stāstīts hronoloģiskā secībā, tēlu ir maz, stāstītāja vēstījums ir skaidri saprotams. Ir viegli atšķirt, kad notiek dialogs un kad tiek attēlotas kāda domas.

Valodā tiek lietoti bieži sastopami vārdi, izvairoties no metaforām un ciešamās kārtas. Teikumi ir īsi. Labs princips – viena doma vai fakts vienā teikumā. Netiek lietoti palīgteikumi.

Teksta izkārtojums ir vienkāršs un pārskatāms. Teksts ir rakstīts labi saprotamiem, ne pārāk maziem burtiem. Rindas ir īsas – ap 55 rakstzīmēm.

Starp rindkopām ir atstāta brīva vieta. Jauna rindkopa nekad nesākas ar atkāpi. Teksts netiek izlīdzināts uz abām malām.

Vieglās valodas romāni bieži ir ilustrēti. Attēli palīdz lasītājam saprast tekstu.

PAGE projekta pirmajā posmā mēs pētām, kas var palīdzēt mērķa lasītājiem saprast un izlasīt romānus, un kas viņus varētu ieinteresēt lasīt. Mēs arī runājam ar izdevējiem par to, kas viņiem būtu vajadzīgs, lai sāktu izdot pieejamu literatūru.

Vieglās valodas grāmatu izdošana – sena tradīcija Zviedrijā
Zviedrijā vieglās valodas literatūra tiek izdota kopš 1960. gadu beigām. Sākumā tās bija agrāk izdoto grāmatu adaptācijas. Mūsdienās lielākā daļa vieglajā zviedru valodā izdotās literatūras ir oriģināldarbi, nevis adaptētas grāmatas. Tūkstošiem grāmatu ir ļāvušas atkal izbaudīt literatūru un piedalīties sarunās par to lasītājiem, kuri bija atteikušies no grāmatu lasīšanas.

Daudzi atzīti zviedru rakstnieki ir devuši atļauju savas grāmatas pielāgot vieglajā valodā vai paši ir rakstījuši oriģinālromānus šiem lasītājiem. Daudzi no viņiem ir teikuši: “Lieliski – tagad mani lasa vēl vairāk cilvēku!”

Literatūra vieglajā valodā ir ļoti svarīga daudziem cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar lasīšanu. Tā dod iespēju piekļūt vienai no būtiskākajām kultūras formām.
Un piekļuve kultūrai un līdzdalība sabiedrībā – tāpat kā jebkuram citam – ir cilvēktiesības.

Paldies Ullai Bohman no Boarve Konsult AB par atļauju pārpublicēt rakstu!