Rihards Snikus – čempions zirga mugurā

Rihards Snikus ir viens no labākajiem
paraiejādes sportistiem pasaulē.

Paraiejāde ir jāšanas sporta veids cilvēkiem ar invaliditāti.
Sportists vada zirgu un kopā ar zirgu
izpilda noteiktus vingrinājumus.

Rihards dzīvo Latvijā.
Viņam ir kustību traucējumi.
Rihardam ir grūti runāt.
Viņš bieži sazinās rakstot.

Tas netraucē Rihardam
sasniegt ļoti daudz sportā
un darīt darbu,
kas viņam patīk.

No reitterapijas līdz lielajam sportam

Rihards sāka jāt ar zirgu jau bērnībā.
Sākumā viņš apmeklēja reitterapiju.

Reitterapijā cilvēks darbojas kopā ar zirgu.
Tā var palīdzēt cilvēkam
uzlabot kustības un līdzsvaru.

Trenere pamanīja,
ka Rihardam ļoti labi padodas jāšana.
Ar laiku jāšana kļuva par nopietnu sportu.
Rihards daudzus gadus trenējās
un piedalījās sacensībās.

Viņš piedalījās savās pirmajās
Paralimpiskajās spēlēs Londonā 2012. gadā.

Rihards un Deju karalis

Daudzus savus lielākos panākumus
Rihards sasniedza kopā ar zirgu
King of the Dance.

Latviski zirga vārds nozīmē
Deju karalis.

Rihards un zirgs daudzus gadus
trenējas kopā.
Sportistam un zirgam ir jāuzticas vienam otram.
Tikai tad var labi startētu sacensībās.

Tokijas Paralimpiskajās spēlēs
Rihards ieguva 2 sudraba medaļas.

2024. gadā Parīzes Paralimpiskajās spēlēs
Rihards sasniedza savu lielo mērķi.
Kopā ar King of the Dance viņš
izcīnīja 2 zelta medaļas.

Rihards ir pirmais Latvijas paraiejādes sportists,
kurš ieguvis Paralimpisko spēļu zelta medaļu.
Arī pēc Parīzes Rihards turpināja trenēties.
2025. gadā viņš kopā ar King of the Dance
atkal kļuva par Eiropas čempionu.

Par Rihardu stāsta dokumentālā filma

Par Riharda ceļu uz Parīzes uzvaru
stāsta dokumentālā filma
“Rihards Snikus. Jātnieka balss”.
Filmā var uzzināt,
kā Rihards gatavojas sacensībām.

Tajā var redzēt viņa treniņus,
ikdienu un attiecības ar zirgu.
Filma parāda arī grūtības,
ar kurām Rihardam nākas saskarties.
Daļu filmas materiāla
filmēja pats Rihards.
Tas palīdz skatītājiem
ieraudzīt pasauli arī no Riharda skatpunkta.

Filmu par Rihardu var noskatīties šeit https://play.tv3.lv/filmas/rihards-snikus-jatnieka-balss-10055651/ .

Rihardam patīk arī mūzika

Sports nav Riharda vienīgā aizraušanās.
Rihards ir arī dīdžejs.
Dīdžejs izvēlas un atskaņo mūziku pasākumos.

Rihardam mūzika patika jau bērnībā.
Viņš klausījās dīdžeju spēlēto mūziku un krāja naudu,
lai arī pats varētu spēlēt mūziku kā dīdžejs.
Tagad Rihards spēlē mūziku
ballītēs, kāzās un citos pasākumos.

Rihards saka -
zirgs dejo sacensību laukumā,
cilvēki dejo manas spēlētās mūzikas pavadībā.

Svarīgi ir mēģināt

Riharda panākumi nenāca viegli.
Ir bijuši arī grūti brīži.
Tomēr Rihards turpina trenēties.
Viņš izvirza sev jaunus mērķus.

Rihards citiem cilvēkiem saka:
“Tu nekad nezini, ko spēj.
Tu vari to uzzināt tikai tad,
kad pamēģini.”

Foto no Riharda Snikus personīgā arhīva

Šineida Bērka iedrošina cilvēkus būt pašiem

Šineida Bērka dzīvo Īrijā.
Viņa ir daudz īsāka
par lielāko daļu pieaugušo cilvēku.

Daudzas vietas un lietas
nebija piemērotas tik maza auguma cilvēkam.
Šī pieredze pamudināja Šineidu runāt par to,
ka videi un pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādiem cilvēkiem.

Šineida kļuva par rakstnieci, pedagoģi
un cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvi.
Viņa arī veido raidījumus, intervijas
un daudz uzstājas.

Sapnis kļūt par skolotāju

Bērnībā Šineida gribēja kļūt par skolotāju.
Viņai bija svarīgi,
lai katrs bērns skolā justos droši un uzklausīts.

Šineida ļoti labi mācījās.
Viņa pabeidza studijas Trīsvienības koledžā Dublinā
kā viena no labākajām studentēm savā kursā.

Vēlāk Šineida mācījās arī televīzijas
un radio raidījumu veidošanu.
Viņa saprata,
ka stāsti var palīdzēt mainīt cilvēku domāšanu.

Šineida veido intervijas
ar dažādām sievietēm.
Viņai ir svarīgi,
lai cilvēki dzirdētu arī tos cilvēkus,
kuru viedokli sabiedrībā bieži neņem vērā.

Šineida sāka uzstāties arī pati.
Viņa uzstājās skolās, darba vietās
un dažādās starptautiskās organizācijās.
Viņa uzstājās arī Baltajā namā.
Baltais nams ir ASV prezidenta darba vieta.

Grāmata par drosmi būt pašam

Šineida raksta grāmatas.
Viņas grāmata “Break the Mould” domāta
bērniem un jauniešiem.
Grāmata mudina lasītājus:

• ticēt sev;
• pieņemt sevi;
• izteikt savu viedokli;
• atbalstīt citus cilvēkus.

Ar savu pieredzi palīdz arī citiem

2020. gadā Šineida izveidoja uzņēmumu “Tilting the Lens”.
Latviski uzņēmuma nosaukums nozīmē “Paskatīties citādi”.

Uzņēmums palīdz organizācijām saprast,
kā veidot pieejamākas darba vietas,
produktus un pakalpojumus.
Šineidas komanda sadarbojas
ar lieliem uzņēmumiem dažādās pasaules valstīs.

Uzņēmums palīdz arī cilvēkiem ar invaliditāti
veidot savu profesionālo ceļu.
Tas veido mācību un atbalsta programmas.

Šineidai ir svarīgi,
lai cilvēki ar invaliditāti varētu ne tikai strādāt.
Viņiem jābūt iespējai arī kļūt par vadītājiem
un savas jomas speciālistiem.

Šineidai ir svarīgas ne tikai viņas pašas iespējas.
Viņa vēlas radīt vairāk iespēju arī citiem cilvēkiem.

Šineidas aicinājums citiem:
“Nemainies, lai iederētos.
Maini pasauli,
lai tajā būtu vieta arī tev.”

Vairāk par Šineidu Bērku var lasīt viņas mājaslapā: sinead-burke.com

Par uzņēmumu "Tilting the Lens": tiltingthelens.com

Tjaša grib pati pieņemt lēmumus par savu dzīvi

Tjaša Krajnca strādā organizācijā Zavod RISA Slovēnijā.
Organizācija atbalsta cilvēkus ar invaliditāti un aizstāv viņu tiesības.

Tjaša ir sieviete ar Dauna sindromu.
Viņa ir arī pašaizstāve.
Pašaizstāvis pats runā par savām vajadzībām
un aizstāv savas tiesības.

Darbs, ar kuru Tjaša lepojas

Zavod RISA Tjaša palīdz organizēt pasākumus
un dara citus darbus birojā. 
Tjašai patīk savs darbs.
Kolēģi uzklausa Tjašu un rēķinās ar viņas viedokli.

Taču agrāk bija citādi.
Cilvēki bieži teica,
ka Tjaša nevar dzīvot patstāvīgi.
Viņi domāja,
ka var pieņemt labākus lēmumus par Tjašas dzīvi.
Tjaša gribēja parādīt,
ko spēj viņa pati. 

Tjaša jau ilgi centās saņemt
asistenta palīdzību ikdienā.
Asistenta palīdzība ļauj cilvēkam dzīvot patstāvīgāk.
Tjašai likās,
ka viņa nevar mainīt savu situāciju.
Viņa gandrīz zaudēja cerību.

Tjaša stāsta par savu pieredzi Eiropas Parlamentā

2026. gada aprīlī Tjaša devās uz Briseli.
Viņa piedalījās pašaizstāvju mācībās un apmeklēja Eiropas Parlamentu.
Eiropas Parlamentā Tjaša satika deputāti Katrīnu Langenzīpenu.
Tjaša pastāstīja par savām grūtībām.

Katrīna uzklausīja Tjašu
un iedrošināja viņu aizstāvēt savas tiesības.
Tjaša un Katrīna kopā uzfilmēja īsu video
par Tjašas vēlēšanos dzīvot patstāvīgi.

Tikšanās deva Tjašai jaunu spēku.
Viņa saprata,
ka nav viena.
Arī citiem cilvēkiem ar invaliditāti ir līdzīgas grūtības.
Tjaša nolēma turpināt aizstāvēt savas tiesības
un palīdzēt citiem cilvēkiem līdzīgās situācijās.

Nākotnes plāni

Tjaša mācās angļu valodu
un prasmes patstāvīgai dzīvei.
Jauna pieredze palīdz viņai
pārvarēt bailes.

Tjaša vēlas turpināt strādāt Zavod RISA
un piedalīties dažādos projektos.
Viņa vēlas dzīvot savā mājoklī
un pati pieņemt lēmumus par savu ikdienu.
Tjaša vēlas arī palīdzēt cilvēkiem,
kuriem ir līdzīga dzīves pieredze.

Tjašas vēstījums citiem:

“Aizstāvi savas tiesības.
Meklē sev nepieciešamo atbalstu.
Nepadodies!”

***

Šo stāstu mums izstāstīja kolēģi no Zavod Risa.
Liels paldies viņiem!

Cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvis Roberts Martins

Roberts Martins dzīvoja Jaunzēlandē.
Viņam bija intelektuālās attīstības traucējumi.
Vairāk par visu Roberts gribēja,
lai cilvēki ar invaliditāti paši var lemt par savu dzīvi.

No iestādes līdz dzīvei sabiedrībā

Bērnībā Roberts dzīvoja dažādās aprūpes iestādēs.
Tur dzīvoja daudzi cilvēki ar invaliditāti.
Robertam bija maz iespēju pašam izvēlēties,
kā dzīvot savu dzīvi.
To viņa vietā izlēma citi cilvēki.

15 gadu vecumā Roberts uzsāka
neatkarīgu dzīvi.
Viņam bija jāmācās dzīvot sabiedrībā.

Roberts uzskatīja,
ka ikvienam cilvēkiem ir tiesības:
- izvēlēties, kur dzīvot;
- mācīties;
- strādāt;
- būt kopā ar citiem cilvēkiem;
- piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Tāpēc Roberts sāka aizstāvēt
cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem tiesības.

Cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvja darbs

Roberts daudzus gadus darbojās organizācijā
People First New Zealand.
Šajā organizācijā cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem
paši runā par savām tiesībām.

2016. gadā Robertu ievēlēja 
ANO Cilvēku ar invaliditāti tiesību komitejā.
Viņš bija pirmais cilvēksar intelektuālās attīstības traucējumiem,
kuru ievēlēja šajā ANO komitejā.
Komiteja vērtē,
kā valstis ievēro cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Roberts stāstīja par savu dzīves pieredzi.
Viņš palīdzēja ANO labāk saprast,
kas ir svarīgi cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Roberts runāja arī par viegli saprotamu informāciju.
Cilvēkiem ir jāsaprot informācija,
lai viņi varētu paši pieņemt lēmumus.

“Vispirms es esmu cilvēks”

Roberts Martins nomira 2024. gadā.
Viņa dzīve parādīja,
ka cilvēka paša pieredze ir ļoti svarīga.

Roberts par sevi teica:
“Vispirms es esmu cilvēks.
Invaliditāte ir tikai pēc tam.”

Andžela Betoni no Maltas

Andžela Betoni ir rakstniece un dejotāja.
Viņa aizstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Andžela dzīvo Maltā.
Andželai ir Dauna sindroms.
Dauna sindroms cilvēkiem parasti ir kopš dzimšanas.
Tas var ietekmēt cilvēka attīstību un mācīšanos.
Katrs cilvēks ar Dauna sindromu ir atšķirīgs.

Andželai ļoti patīk dejot

Andželu interesē deja, kustība un teātris.
Agrāk Andžela centās pielāgoties sabiedrības domām par to,
kā jāizskatās un jākustas dejotājam.
Tagad Andžela saprot,
ka arī viņas ķermenis un viņas kustības ir skaistas.
Dejojot viņa jūtas brīva un var parādīt savas sajūtas.

Ar mākslu Andžela vēlas pievērst uzmanību
sabiedrībā svarīgiem jautājumiem.
Savā mākslā Andžela bieži stāsta par savu pieredzi kā jauna sieviete ar Dauna sindromu.

Viņa vēlas ne tikai stāstīt par problēmām.
Andžela vēlas arī palīdzēt mainīt sabiedrību.
Tāpēc Andžela veido izrādes.
Izrādēs bieži izmanto viņas rakstītu tekstu.

Andžela grib būt profesionāla māksliniece

Andžela grib,
lai cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem būtu vairāk iespēju profesionāli darboties mākslā.
Viņa grib būt pazīstama kā māksliniece,
kurai ir intelektuālās attīstības traucējumi.
Andžela grib,
lai cilvēki nopietni novērtē viņas darbu.

Andžela raksta par savu dzīvi un savu pieredzi.
Ar saviem tekstiem viņa vēlas mainīt cilvēku domaspar to,
kas ir “normāls” un kas ir “citāds”.

Vēl Andžela kļuva par pirmo televīzijas raidījuma vadītāju ar Dauna sindromu Maltā.
Viņa kopā ar citu vadītāju vadīja 10 minūšu garu raidījumu “Action!” Maltas televīzijā.

Andžela aizstāv cilvēku ar invaliditāti tiesības

Jau vairākus gadus Andžela daudz dara,
lai cilvēki ar invaliditāti varētu piedalīties teātra un dejas izrādēs Maltā.
Viņai ir svarīgi,
lai cilvēkiem ar invaliditāti ūtu vairāk iespēju sevi parādīt sabiedrībā un viņi varētu paši sevi pārstāvēt.
Par savu darbu cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībā
Andžela saņēma balvu.

Šobrīd Andžela strādā starptautiskā uzņēmumā “Thomas Franks”.
Viņas darbs ir saistīts ar cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu.

Andžela palīdz uzņēmumam domāt par to,
kā radīt vairāk darba iespēju cilvēkiem ar invaliditāti.
Viņa arī palīdz veidot darba vidi pieejamāku un iekļaujošāku.

Tā ir vēl viena iespēja Andželai izmantot savu pieredzi,
lai palīdzētu citiem cilvēkiem.

Par sevi Andžela saka:

“Es gribu,
lai cilvēki redz mani tādu,
kāda es patiesībā esmu.
Lai viņi redz manu sirdi.”

Vairāk par Andželu angļu valodā var uzzināt viņas mājaslapā:
https://angelabettoni.net/

Izmantots Andželas Betoni personiskā arhīva foto