3 valstu veikums PERLSI projektā
Visa gada garumā turpinām darbu kopā ar vadošo partneri Latvijas Universitāti un mūsu kolēģiem vieglās valodas joma Lietuvā un Slovēnijā ERASMUS+ inovāciju atbalsta projektā PERLSI – “Vieglās valodas lietojuma veicināšana sociālās iekļaušanas vajadzībām”. Projekts ilgst līdz nākama gada rudenim un daudz no uzsāktā vēl procesā, piemēram, ilgi gaidītā rokasgrāmata par vieglo valodu un tiešsaistes kurss vieglās valodas apguvei.
Bet jau šobrīd projekta mājas lapā var atrast 3 valstu šī gada veikumu vieglās valodas jomā - daudz interesantas un praktiskas informācijas, kas tapuši visu projekta partneru spēkiem, kopumā veidojot noderīgu datu bāzi. Piemēram, tajā atrodamas arī dažas līdz šim Latvijā iznākušās grāmatas vieglajā valodā gan pieaugušajiem, gan bērniem, dažādu līmeņu tekstu paraugi vieglajā valodā, uzdevumi vieglās valodas tekstveides prasmju veidošanai un daudz kas cits.
Projekta nr.2020-1-LV01-KA204-077527
Projekta mājas lapa: https://www.lu.lv/en/perlsi

Prezentējam vieglās valodas vadlīnijas valsts pārvaldei
22. oktobrī sadarbībā ar Valsts kanceleju rīkojām Vieglās valodas vadlīnijas valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem prezentāciju. To, cik būtiski nepieciešamas šādas praktiski izmantojamas vadlīnijas cilvēkiem, kuri strādā publiskajā pārvaldē, nodrošinot komunikāciju ar sabiedrību, pierādīja kuplais dalībnieku skaits. 42 dalībnieki no dažādām valsts un pašvaldību institūcijām iesaistītajā diskusijā par pieejamas informācijas nozīmīgumu viņu ikdienas darbā. Diskusijā piedalīsies arī Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos Inita Pauloviča un Ministru kabineta Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova. Pēc vadlīniju prezentācijas diskusijas pārrunāja, kādi ir resursi informācijas pieejamības uzlabošanai un kāda būtu turpmākā nepieciešamā rīcība šo resursu paplašināšanā un vieglās valodas lietojuma normatīvās bāzes izveidē.
#NVOfonds2021
22.10.2021.

Vieglo valodu apgūst attālināti
Mūsdienu realitāte aizvien aktīvāk pieprasa prasmes un zināšanas, lai spētu vadīt apmācības ne tikai klātienē, bet arī attālināti. Valstī noteiktie ierobežojumi saistībā ar pandēmiju diemžēl likusi pāriet uz attālināto apmācību formu. Tas, neapšaubāmi, prasa papildu ieguldījumu no pasniedzēja puses, jo nepieciešams pārdomāt praktiskos uzdevumus, lai panāktu visu neklātienes apmācību dalībnieku iesaisti.
Tomēr pieredze rāda, ka arī šāda apmācību forma var veiksmīgi darboties, ja vien, no vienas puses, ir pārdomāti sagatavoti teorētiskie un praktiskie darba materiāli, bet, no otras puse, apmācību dalībnieki ir patiesi ieinteresēti apgūt jaunas zināšanas un prasmes.
Oktobrī tiekamies jau ar ceturto valsts iestāžu darbinieku grupu, kas apgūst vieglās valodas pamatprincipus, izmantojot vieglās valodas vadlīnijas, kas izstrādātas projekta “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā” ietvaros.
Apmācība vēl vienai grupai plānota novembra vidū.
#NVOfonds2021
21.10.2021.

Turpinām vieglās valodas apmācības valsts pārvaldei
Kad ilgu laiku visas tikšanās, konferences un apmācības notiek attālināti, klātienes pasākums kļūst par īstiem svētkiem!
Ļoti veiksmīgas klātienes apmācības septembra beigās novadījām valsts iestāžu darbiniekiem, turpinot projektā “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā” aizsākto sadarbību ar Valsts kanceleju. Tā bija jau otrā valsts iestāžu darbinieku grupa, un darbs klātienē ļāva mums visiem gan veidot diskusiju par pieejamu informāciju, gan ļoti ražīgi pastrādāt pie mājas lapu tekstu pārveides vieglajā valodā.
#NVOfonds2021
29.09.2021

Nepieejama komunikācija ar sabiedrību ne tikai Latvijā
Lai uzlabotu valsts iestāžu mājas lapās esošās informācijas pieejamibu, šogad realizējam projektu “Pieejama informācija vieglajā valodā kā garants cilvēku ar informācijas uztveres traucējumiem pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanā”. Projekta mērķis ir veidot sapratni par vieglās valodas nozīmīgumu pieejamas informācijas nodrošināšanā. Taču, izrādās, nevajadzīgi sarežģīta komunikācija ar sabiedrību ir ne tikai Latvijā.
Nīderlandes valdības aģentūras arī sūta sarežģītus tekstus saviem iedzīvotājiem par visdažādākajiem jautājumiem. 62% gadījumu informācija ir grūti saprotama mazāk izglītotiem lasītājiem, tā ir nepieejama arī cilvēkiem ar uztveres traucējumiem. Teksti ir pārāk gari un nesaprotami. Lasītāji atzīst, ka tie rada lielu stresu.
Par to liecina Utrehtas Universitātes (UU) un Arnhema Neimegena Lietišķo zinātņu universitātes (HAN) šī gada pētījums, kas veikts Iekšlietu ministrijas un Valodu institūta uzdevumā. Pētījums ir daļa no Direct Clear programmas, kuras mērķis ir padarīt valdības tekstus saprotamus ikvienam.
Pētījumā tika izmantoti 140 teksti, kas paredzēti cilvēkiem parādu konsultāciju procesā. Teksti nejauši atlasīti 14 Nīderlandes pašvaldībās. Tās ir gan vēstules, gan teksti tīmekļa lapās, finanšu un juridiskie līgumi. Tekstu saprotamība tika pārbaudīta, izmantojot trīs dažādas metodes:
- automātiska teksta analīze;
- teksta ekspertu secinājumi balstīti uz vieglās valodas pamatprincipiem;
- aptauja iedzīvotājiem ar dažādiem izglītības līmeņiem un uztveres traucējumiem.
Automātiska tekstu analīze
Automātiskajā analīzē teksti tika sadalīti četros grūtību līmeņos. Tikai 1. līmenī valodas lietojums ir saprotams visiem Nīderlandes iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu izglītības un uztveres traucējumiem.
"Mēs redzam, ka 38% pētīto tekstu ir 1. līmenis. Gandrīz divas trešdaļas tekstu ir grūtāki nekā 1. līmenis. Valodas lietošana dažreiz ir daudz sarežģītāka. Teksti 4. līmenī ir nesaprotami pat augsti izglītotiem lasītājiem." , saka Henk Pander Maat. Teksts ir sarežģīts, ja tiek izmantoti nezināmi vārdi, un teikumi kompaktā veidā sniedz daudz informācijas. Automātiskā teksta analīzē dators norāda, kuri vārdi un teikumi ir pārāk sarežģīti.
Ekspertu analīze
Eksperti izmantojot kontroljautājumu, identificē problēmas, ar kurām lasītāji varētu saskarties lasot tekstus. Viņi norāda uz dažāda veida teksta problēmām, piemēram, sarežģītiem vārdiem, sarežģītiem teikumiem, nedraudzīgu tonis un neskaidriem virsrakstiem. Eksperti arī uzskata, ka teksti jāsūta tikai tad, ja tiem ir skaidrs mērķis, un ka tekstā būtu jāsniedz tikai tā informācija, kas nepieciešama konkrētā situācijā.
Lasītāju aptauja
Lasītāja aptaujā tika izskatīti pieci teksti ar 2. līmeņa grūtības pakāpi. Valodas lietojuma ziņā šiem tekstiem jābūt saprotamiem lasītājiem ar augstāku izglītību vai un mazākiem uztveres traucējumiem. Tomēr Bet teksti joprojām radīja daudzas problēmas, pat lasītājiem ar augstāko izglītību. Universitātes mediju dizaina pasniedzējs atzīst: "Daudzi cilvēki pārprot teksta vēstījumu vai šaubās, vai viņi to ir pareizi sapratuši. Teksti par parādu piedziņu izraisa ļoti spēcīgas emocijas, kuras nevar paredzēt ar automātisku teksta analīzi vai teksta ekspertu grupā. Daži teksti lasītājiem ir pārāk gari un tāpēc netiek lasīti vispār. Citi teksti rada lielu stresu, jo lasītājii nesaprot mērķi vai saturu un baidās, ka tekstā ir sliktas ziņas par viņu problēmām."
Ar visu pētījumu var iepazīties šeit: https://taalunie.org/publicaties/203/monitor-begrijpelijke-overheidsteksten
#NVOfonds2021
19.08.2021.
